Rokraksta analīze

 Sākums | Par analīzi | Panākumi | Apmācība | Resursi | Kontakti | Atsauksmes

Īsi par rokraksta analīzi
Jautājumi un atbildes

Vispirms citāts no Encyclopædia Britannica par jēdzienu "graphology"

Inference of character from a person's handwriting. The theory underlying graphology is that handwriting is an expression of personality; hence, a systematic analysis of the way words and letters are formed can reveal traits of personality. Graphologists note such elements as the size of individual letters and the degree and regularity of slanting, ornamentation, angularity, and curvature. Other basic considerations are the general appearance and impression of the writing, the pressure of upward and downward strokes, and the smoothness of the writing. For example, analytic graphologists interpret large handwriting as a sign of ambition and small handwriting as a sign of pedantry. Graphologists have cautioned that the validity of handwriting analysis can be subverted by such considerations as myopia and the loss of motor control. In general, the scientific basis for graphological interpretations of personality is questionable. (See also calligraphy; Spencerian penmanship.)
"graphology." Encyclopædia Britannica. 2006. Encyclopædia Britannica Online. 31 Oct. 2006 search.eb.com/eb/article-9037756.

Kas ir rokraksta analīze?

Tā ir zinātniska metode cilvēka personības identificēšanai, novērtēšanai un saprašanai, analizējot spalvas vilcienus un to struktūru ar roku rakstītā tekstā. Tā nav dokumentu ekspertīze, kad pēc rokraksta nosaka autoru. Ekspertīzē par autora raksturu nekas netiek teikts.

Vai jēdzieni grafoloģija, rokraksta analīze un Grafoanalīze nozīmē vienu un to pašu?

Lai gan jēdzieni grafoloģija un rokraksta analīze gadsimtu laikā ir izmantoti, lai aprakstītu personības atklāšanu, studējot rokrakstu, pēdējo 50 gadu laikā ir radušās dažas atšķirības.
• Jēdzienu rokraksta analīze izmanto, aprakstot visus veidus un teorijas, kas saistīti ar rakstura atklāšanu pēc rokraksta.
• Jēdziens Grafoanalīze ir tirgus zīme, kas attiecas uz Miltona Bunkera (ASV) aizsākto zinātnisko rokraksta analīzi. Lai gan viņa metodes daudz neatšķiras no citu pasaules autoru piedāvātajām pēdējo 50 gadu laikā, vārds Grafoanalītiķis atšķir tos cilvēkus, kuri saistīti ar šo kompāniju.
• Arī jēdziens grafoloģija simbolizē pievienošanos vairāk holistiskai pieejai rokraksta analīzē.
Pieredzējušākie analītiķi piekrīt, ka kombinējot daudzus virzienus, analīze iegūst visvairāk resursu un elastīgumu, kas dod visprecīzāko personības novērtējumu.

Ko var pateikt par cilvēku pēc viņa rokraksta?

Rokraksts atklāj simtiem personības un rakstura elementu. Tie ietver ieskatu zemapziņā, emocionālo atvērtību, intelektu, enerģiju, bailes, motivāciju, iztēli, integritāti, noslieces un pat seksuālās dziņas un uzticamību. Pavisam var izšķirt vairāk kā 100 atsevišķas iezīmes un neierobežotu daudzumu to kombināciju.

Ko nevar noteikt ar rokraksta analīzi?

Nevar noteikt vecumu, dzimumu, ādas krāsu, reliģiju, vai cilvēks ir kreilis, nākotni.

Kā rokraksts atklāj personību?

Rokraksts bieži tiek saukts par "smadzeņu rakstu". Neirologi ir atklājuši neiro-muskulāras kustības tendences, kas saistītas ar specifiskām, novērojamām personības iezīmēm. Katra iezīme smadzenēs veido noteiktu neiroloģisku struktūru. šīs struktūras izsauc unikālas neiro-muskulāras kustības, kas ir vienādas visiem cilvēkiem ar konkrēto personības iezīmi. Rakstot šīs sīkās kustības notiek neapzināti. Katra pierakstītā kustība jeb vilciens atklāj specifisku personības iezīmi.
Rokraksta analītiķi identificē šos vilcienus rakstītajā tekstā un apraksta atbilstošo personības iezīmi. Rokraksts ir kā ķermeņa valoda, bet ir tiešāks un ir ir iesaldēts vēlākai sīkai analīzei.

Cik precīza ir rokraksta analīze?

Analīze ir tieši tik akurāta, cik analizētājs ir talantīgs. Vairākums profesionāļu pretendē uz 85-95% precizitāti. Salīdzinot ar citiem personības novērtēšanas rīkiem un testiem rokraksta analīze reizēm ir daudz precīzāka un atklāj vairāk. Atbildot un psiholoģiskiem jautājumiem, cilvēks var apzināti vai neapzināti teikt to, ko viņš domā, ko vajadzētu atbildēt, nevis dod godīgu atbildi.

Cik veca ir rokraksta analīze?

Zinātnieki ir atraduši atsauces uz rokraksta analīzi jau 4500, gadā pirms mūsu ēras. Mūsu ēras 99. gadā romiešu vēsturnieks Suetonius pētīja imperatora Augusta personību pēc viņa rokraksta. Pirmā grāmata apr rokraksta analīzi publicēta 1622. gadā, autors Kamildo Baldo. Rokraksta zinātniska izpēte ir sākta Eiropā pirms 1929. gada. Rokraksta individuālu vilcienu zinātnisku analīzi aizsāka Miltons Bunkers 1915. gadā.

Rokraksta analīze ir zinātne vai māksla?

Tā ir bezkaislīga zinātne. Kongresa bibliotēka ASV to ir kategorizējusi kā sociālu zinātni 1981. gadā. Tā nav tik grūta zinātne kā ķīmija. Tā ir tajā pašā kategorijā, kur psiholoģija.

Kas izmanto rokraksta analīzi?

Ikviens, kam interesē labāka sevis un citu izpratne:
• Sevi attīstoši cilvēki gūst labāku sevis izpratni un bieži izmanto grafoterapiju slikto ieradumu izmainīšanai.
• Vientuļi cilvēki kā palīglīdzekli saderīga partnera izvēlei.
• Precēti pāri savu attiecību uzlabošanai.
• Visi cilvēki karjeras izvēlei.
• Darba devēji personāla atlasei.
• Tiesa dokumentu viltojumu notekšanai.
• Izmeklētāji pētot pierakstus rokrakstā.
• Biznesā kredīta novērtējuma iegūšanai.
• Psihologi personības noteikšanai un terapijai.

Ko var teikt par cilvēkiem, kuri raksta drukātiem burtiem?

Tas ir vispārinājums, bet ir vērts atbildēt. Drukātiem burtiem rakstošie ir uzcēluši barjeras, lai neļautu citiem sevi iepazīt. Viņi ne uzreiz pauž savas iekšējās jūtas. Viņiem paiet ilgāks laiks, līdz sāk izjust tuvību. Sev apkārt tiecas izveidot stipru, aizsargājošu, garīgu čaulu, kas bieži izskatās kā pašapziņa.

Ko var teikt par cilvēkiem, kas raksta gan drukātiem burtiem, gan kursīvā?

Cilvēki, kas raksta gan drukātiem burtiem, gan kursīvā, ir pavisam normāli. Šāda rakstība norāda tieksmi steigties un elastīgumu nepierastos apstākļos. Pārāk daudz drukāta teksta norāda intimitātes barjeru un nespēju paust jūtas.

Kādēļ mans rokraksts mainās no dienas uz dienu?

Daži vilcieni simbolizē emocijas un garastāvokli. Ja jūtas mainās, atbilstošie vilcieni mainās līdzi. Taču nemainīgās rakstura iezīmes paliek tādas pašas. Ja rokrakstam "tiešām" piemīt liela stilu variācija, tad rakstītājs ir neaprēķināms cilvēks un viņam jāpārtrauc saldumu lietošana.

Ko var pateikt no paraksta?

Paraksts parāda, kā persona vēlas, lai pasaule viņu redz. Tēls, kas var būt un var nebūt tāds pats kā personas iekšējais "es". Tā kā paraksts sastāv tikai no dažiem burtiem, tas nesniedz pietiekami informācijas, lai varētu veikt pilnīgu un akurātu analīzi.

Mans paraksts ir nesalasāms. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka citiem ir grūti izlasīt rakstītāja vārdu. Nopietni, nesalasāms rokraksts var nozīmēt daudzas lietas. Galvenokārt tas atklāj vēlmi būt redzamam, bet nepazīstamam, paturot lietas noslēpumā.
Rakstītājs var neatklāt savu identitāti. Var gadīties, ka rakstītājs ir steidzies. Cilvēki, kuri pastāvīgi visu dienu parakstās, bieži steidzas, tādēļ neuztraucas, kā viņu paraksts izskatās.

Kādēļ mans paraksts ir atšķirīgs no mana ikdienas rokraksta?

Tādēļ, ka paraksts ir simbols pasaulei. Tas ir attēlojums, kādu persona vēlas rādīt pasaulei. Paraksts, kas ir atšķirīgs no rokraksta, norāda, ka rakstītājs nevēlas atklāt visu par sevi. Dažus personības aspektus viņš vēlas noslēpt, tādēļ izveido jaunu "personu", veidojot parakstu ar atšķirīgu izskatu.

Vai kreiļa rokraksts tiek analizēts tāpat kā ar labo roku rakstoša cilvēka rokraksts?

Jā. Atklātās iezīmes ir tās pašas neatkarīgi no tā, vai raksta ar labo vai kreiso roku. Pat tādi cilvēki, kas locekļu amputācijas dēļ iemācījušies rakstīt ar muti vai kāju, atklāj to pašu informāciju ar "smadzeņu rakstu".

Kādēļ kreiļi sašķiebj burtus uz aizmuguri?

Jautājums satur nepareizu pieņēmumu... Ne visi kreiļi sagāž burtus uz aizmuguri.
Lai gan daudzi kreiļi sagāž burtus, tas nav tādēļ, ka viņi ir kreiļi. Daudzi ar labo roku rakstošie sagāž burtus uz aizmuguri un daudzi kreiļi sagāž burtus uz priekšu. Rokraksts, kas sagāzts uz kreiso pusi, norāda, ka rakstītājs nelabprāt izrāda savas jūtas. Viņš tur savas emocijas paslēptas un reaģē uz pasauli rezervēti un loģiski. Cilvēki, kuri ir piedzīvojuši traumatisku notikumu vai nopietnu slimību bieži sagāž rokrakstu uz kreiso pusi, jo viņi pavērš savas domas un jūtas uz iekšu.
Kreiļi bieži pārdzīvo emocionālu diskomfortu, jo jūtas "savādāki" ar labo roku rakstošo cilvēku pasaulē. Skolotāji un vecāki var būt mēģinājuši piespiest viņus rakstīt ar labo roku, kas ir radījis emocionālu traumu, kas savukārt likusi viņiem vērsties uz iekšu, tā radot burtu sagāzumu uz aizmuguri.

Vai ir "labās" un "sliktās" iezīmes?

Iezīmes nav ne "labas", ne "sliktas" pašas par sevi. Tās vienkārši ir. Par "labām" vai "sliktām" tās padara mūsu spriedums par tās derīgumu dotajā situācijā. Katrai iezīmei var būt gan pozitīvās, gan negatīvās īpašības atkarībā no tā, kā iezīme parādās uzvedībā, kombinējoties ar citiem personības aspektiem. Rokraksta analīze nevērtē. Tā palīdz identificēt un saprast personības aspektus un izturēšanos.

Vai rokraksta analīze ir privātuma aizskārums?

Nē, bet tā dažam var likt justies nedaudz izģērbtam. Nopietni, Augstākā tiesa 1977. gadā lietā "United States v. Sydney Rosinsky" (FRP249) noteica: "Rokraksta izskats tiek uzskatīts par publisku informāciju - līdzīgi, piemēram, kā kāds ģērbjas vai viņa ķermeņa valoda, un psiholoģiskā analīze, kas var tikt iegūta no šīs informācijas, netiek uzskatīta par privātuma aizskārumu."

Cik izplatīta ir rokraksta analīze uzņēmumos darbinieku atlasei?

Lai gan ASV rokraksta analīzi akceptē lēnāk kā Eiropā, tās popularitāte aug vadošo korporāciju vidū. Francijā, Spānijā. Holandē un Izraēlā aptuveni 80% uzņēmumu izmanto rokraksta analīzi potenciālo darbinieku novērtēšanai, atsaucoties uz 1988. gada pārskatu laikrakstā "The Wall Street Journal". Pētījumi Anglijā rāda, ka aptuveni 7.9% Anglijas kompāniju izmanto rokraksta analīzi.

Vai rokraksts atklāj personas godīgumu?

Nav vienas iezīmes, kas norāda uz godīgumu. Taču ir vairākas iezīmes, kas, esot noteiktā kombinācijā viena ar otru un ar pārējām iezīmēm, var informēt par personas integritāti. Vēl ir iezīmes, kas norāda pļāpīgumu, noslēpumainību un krāpšanu. Ikviens, kurš bijis tiesā, apliecinās, ka ētika ir ļoti subjektīva lieta, tādēļ "godīguma" iezīme ir atkarīga no daudziem faktoriem.

Vai pēc rokraksta var pateikt, vai rakstītājs ir noziedznieks?

Nē, pēc definīcijas persona nav noziedznieks, kamēr viņa noziegums nav pierādīts.
Vairāku iezīmju kombinācija var brīdināt par iespējamām noziedzīgām tendencēm, bet rokraksts nevar atklāt, vai persona ir izdarījusi vai grasās izdarīt noziegumu. Var izdarīt inteliģentu minējumu iespēju, ka rakstītājs pārkāps likumu, kļūs lētticīgs, agresīvs vai pat zags... Bet nevar gūt galīgu spriedumu par personas noziedzīgām tieksmēm.

Kādēļ cilvēki neraksta tā, kā viņus māca pamatskolā?

Daži cilvēki raksta, paskatieties uz trešās klases skolotāju. Bērniem pieaugot un nobriestot, viņu rokraksts mainās un kļūt par viņu personības īpašību unikālu attēlojumu. Jo vairāk personas rakstītais atšķiras no mācītā modeļa, jo vairāk viņu morāle un nostāja attālinās no konvencionālā, bērnībā mācītā pasaules modeļa.

Vai rokraksta analīze ir tāda pati visām valodām?

Tas atkarīgs no alfabēta. Vilcieni, kas raksturīgi valodai no Latīņu atzara, ir labi izpētīti un tiek mācīti visur. Angļu, spāņu, itāļu, franču un citām valodām der viena rokraksta analīzes metodika. Taču daudzām valodām ir pavisam savādāki alfabēti, tādēļ tām pielieto citādas analīzes paņēmienus.

Vai es tiešām varu mainīt savu personību, mainot rokrakstu?

Grafoterapija ir viens no modernākajiem un efektīvākajiem uzvedības pilnveidošanas rīkiem. Tā strādā divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, neiro-muskulāriiem savienojumiem ir tieša ietekme uz neironu struktūrām smadzenēs, kas glabā personības iezīmes. Otrkārt, tā dod personai skaidru un vizuālu ikdienā veicamo izmaiņu attēlojumu, pastiprinot uzskatu sistēmu un apzināti un neapzināti cementējot izturēšanās izmaiņas.

Man ir tendence atdarināt citu cilvēku rokrakstu. Ko tas nozīmē?

Tas var nozīmēt, ka jūs apbrīnojat un modelējat citus cilvēkus. Laba iezīme, kamēr vien jūs izvēlaties labus cilvēkus.

Ja es ikdienā redzu rokrakstu, kas ir vienāds un saistošs, es atdarinu tā stilu. Vai tas norāda uz to, ka man nav sava personīgā stila?

Ne obligāti personīgā stila trūkums, bet vienāda un saistoša rokraksta valdzinājums atklāj nepieciešamību pēc drošības, iespējamām konservatīvām tendencēm un, iespējams, pat nepieciešamību pēc kontroles un perfekcionisma.

Viens grafologs teica, ka, ja iezīme rokrakstā ir, tad tā ir realitāte. Cits teica, ka ir iespējams, ka iezīme ir, bet tā nekad neparādās uzvedībā. Kurš variants ir pareizs?

Otrais variants ir pareizs. Ir jāizvērtē visi faktori, lai paredzētu "darbību", un pat tad ir vajadzīgs laiks un iespēja, pirms tā notiek. Iezīme palielina riska faktoru.

Ja cilvēks raksta par kaut ko, kas viņam patīk, piemēram, futbols, sports vai šahs, vai azartspēles, vai ir veids, kā noteikt, cik labi viņi to prot?

Nē. Var noteikt optimisma līmeni un emocionālo intensitāti attiecīgajai darbībai, bet tā nemainās tik ļoti atsevišķiem vārdiem.

Vai var noteikt, kādā darbā cilvēks var gūt panākumus?

Jā, tas var būt ļoti noderīgi. Tas ir šīs zinātnes tipisks pielietojums.

Dažu cilvēku rokraksts izskatās līdzīgs. Vai tā tiešām ir?

Nē, lai gan vispārējs izskats var būt līdzīgs, katram cilvēkam rokraksts ir savādāks. Ja sāk analizēt daudzo vilcienu dažādību, novērojams, ka vispārējs rokraksta "izskats" ir maldinošs un ka starp rokrakstiem ir lielas atšķirības.

Vai rokraksts ir tikai atspoguļojums tam, kā cilvēks ir mācīts rakstīt?

Divu cilvēku rokraksti nekad nav identiski, tāpat kā diviem cilvēkiem nav vienādu pirkstu nospiedumu. Personas rokraksts ir unikāls neatkarīgi no tā, kur viņš to ir mācījies.

Vai nesalasāmu rokrakstu var analizēt?

Jebkuru rokrakstu var analizēt. Nesalasāms nekādā gadījumā nenozīmē sliktu personību. Izmērs, novietojums, piespiediens, brīvās vietas ir daļa no rokraksta, tādēļ fakts, ka vārdi ir nesalasāmi, nenozīmē, ka nav nekā ko analizēt.

Par un ap grafoloģiju

Grafoloģija jeb rokraksta analīze ir zinātne, kas pēta cilvēka rokraksta saistību ar viņa raksturu.

Grafoloģijas vēsture sākas jau 1000 gadus pirms mūsu ēras.

1000. g. p.m.ē. Japāņu gudrie ir atzīmējuši, ka cilvēka raksturs atbilst tam, kā viņš velk svītras – cik tās ir resnas, garas, taisnas vai līkas.

551 – 479. g. p.m.ē. Konfūcijs ir teicis: "Uzmanieties no cilvēka, kura rakstītais šūpojas kā niedre vējā."

383 – 322. g. Grieķu filozofs Aristotelis ir izteicies: "Runātie vārdi ir garīgās pieredzes simbols un rakstītie vārdi ir simbolizē runātos vārdus. Tāpat kā visi cilvēki nerunā vienādās skaņās, tā arī cilvēkiem nav vienāda rakstības veida."

Jo tuvāk mūsdienām, jo vairāk rokraksts tiek pētīts. Tas saistīts ar rakstības izplatīšanos. Cilvēki iemācās rakstīt un dabiski rodas interese par zīmēto burtiņu dažādiem aspektiem, tai skaitā par to, kādas rakstura īpašības tie parāda.

Vēsture bijusi raiba. 20. gs. sākumā Eiropā ļoti nopietni studēja grafoloģiju. Vēlāk to pielīdzināja zīlēšanai kafijas biezumos. Mūsdienās situācija ir mazliet uzlabojusies.

Austrijas imperatorei Elizabetei bijusi personīgā grafoloģe. Par rokrakstā redzamo ir interesējušies Gēte, Balzaks, Čehovs, Einšteins un citi pazīstami cilvēki.

Līdz ar datorlaikmeta sākumu cilvēki centās iemācīt tehnikai grafoloģiju. Zināmi panākumi ir. Parīzē pie Eifeļa torņa ir automāts, kas izdod cilvēka raksturojumu pēc paraksta.

Grafoloģijai ir trīs lieli virzieni:

1. Integratīvā grafoloģija. Konkrētas līnijas rokrakstā norāda uz kādu atsevišķu rakstura iezīmi. Šī virziena pārstāvji vispirms aplūko detaļas, pēc tam no tām veido kopēju ainu.

2. Holistiskā grafoloģija. Šajā virzienā vispirms skatās uz rakstīto kopumā un tad iedziļinās sīkumos.

3. Simboliskā analīze. Ar to pēta simbolus rokrakstā, kā arī zīmējumus un visu, kas nav rakstīts teksts.

Latviešu valodā ir izdotas vairākas grāmatas par grafoloģiju. Arvīds Jānis Plaudis un no angļu valodas tulkotais Berijs Brenstons raksta par holistisko grafoloģiju. Brenstona grāmatā ir skaidri teikts, ka jāņem palīgā intuīcija. Es pārstāvu integratīvo grafoloģiju, kurā intuīcijai nav vietas, ir pacietīga burtu slīpuma mērīšana ar īpašu instrumentu, ir iezīmju skaitīšana un to īpatsvara novērtēšana. Kā teikuši manu semināru dalībnieki – vieglāk ir iedot grafologam, nekā pašiem analizēt.

Grafoloģijas māsas: rokraksta atpazīšana (kā datoram saprast cilvēka rakstīto), rokraksta ekspertīze (cilvēka identificēšana pēc rokraksta, viltojumu atklāšana), kinezioloģija (zinātne par cilvēka kustībām), grafonomika (starpzinātņu joma, kas aplūko rakstīšanas procesu un pierakstīto materiālu), paleogrāfija (seno rokrakstu pētniecība), kaligrāfija (vizuālās mākslas nozare).

Grafologi atsakās pēc rokraksta noteikt diskriminējošas pazīmes – rasi, tautību, dzimumu, vecumu, ķermeņa uzbūvi, reliģisko pārliecību, to, ar kuru roku rakstīts, paredzēt nākotni. Nav nosakāms materiālais stāvoklis, amats, stāvoklis sabiedrībā. Grafologu ētikas kodekss neļauj runāt par fizisko un garīgo veselību, ja viņš nav ārsts.

Grafologs nespēj identificēt personu. Viņš var pastāstīt, kādas rakstura īpašības piemīt cilvēkam, kas rakstījis, bet nevar pastāstīt, vai tas ir tieši tas cilvēks, noteikt viltojumus un līdzīgi. Ar to nodarbojas rokraksta ekspertīze.

Ir gadījies, ka grafologam vaicā – kā uzlabot pusaudža neglīto rokrakstu. Pirmkārt, tas ir bezcerīgi, pusaudzim tikko ir pavērušās lielās dzīves iespējas un sevis dresēšanai viņš nepakļausies, tas bija jādara agrāk. Otrkārt, grafologs nav glītrakstīšanas skolotājs.

Rokraksta analīzi izmanto galvenokārt sevis attīstībai, labāk izprotot savu raksturu, savas stiprās un vājās puses. To var izmantot saderības noteikšanai gan ģimenes veidošanā, gan darba attiecībās. Francijā un Šveicē 80% uzņēmumu izvēlas darbiniekus ar grafoloģijas palīdzību. Ir iespējams labāk izprast biznesa partneri, cik viņš ir godīgs pēc dabas. Rakstītās līnijas stāsta par cilvēka veselību. Grafologi lielās, ka ir atklājuši vēzi 5 gadus pirms to pamanījuši mediķi. Rokraksts ir pēdējā cerība, ja cilvēks nav pieejams – tā mēs uzzinām aizgājušu varoņu personības neizzinātās šķautnes.

Grafologs rokrakstā skatās uz atsevišķām iezīmēm. Piemēram, uz domāšanas ātrumu norāda mazais m burtiņš – vai tā augšējā daļa ir apaļa, vai asa kā zāģa zobi, vai kā adatas smailes. Sīks un skaidri salasāms rokraksts norāda uz spēju koncentrēties, iegrimt darbā tā, ka ausis neredz ārā. Raksta novietojums lapā, malu platums arī daudz ko stāsta par rakstītāju. Cik viegli vai smagi ir vilktas līnijas norāda uz emociju noturību.

Kopā ir apmēram 100 iezīmes, kas ir labi izpētītas. Tās veido praktiski neierobežotu skaitu kombināciju. Protams, burtus var uzzīmēt daudz un dažādos veidos, tādēļ eksistē mazāk izpētītas iezīmes, kā arī vispārīgas norādes par līniju atrašanās vietu, virzienu, taisnumu un atbilstošām īpašībām cilvēka raksturā. Piemēram, cilpa stāsta par iztēli – jo platāka, jo spilgtāka iztēle, jo šaurāka, jo iztēle mazāk izteikta, arī uzticēšanās citiem ir mazāka. Ja cilpa ir burta apakšā, tad runājam par iztēli fiziskajā plānā, ja burta augšpusē – iztēle saistās ar garīgo un filozofisko sfēru.

Ikdienā ar roku rakstītos burtus ieraugām ne tikai uz papīra, bet arī uz apsveikumu kartiņām, reklāmās un daudz kur citur. Reizēm vilktās līnijas harmoniski papildina teksta vēstījumu, reizēm runā pretī. Apsveikuma kartiņu labāk rakstīt ar savu roku, tas ir personīgāk un mīļāk, nevis sūtīt to, ko uzzīmējis mākslinieks, būtībā svešs cilvēks.

Mākslas darbi, zīmējumi, arī ķēpājumi uz papīra sapulču laikā skaļi stāsta par cilvēka iekšējo pasauli.

Kādēļ paraksts izskatās ļoti atšķirīgs no rakstītā teksta? Ar parakstu mēs parādām, kā mēs vēlamies, lai mūs ierauga citi. Tas ir kā maska. Ja cilvēks parakstās ar salasāmu un pilnu vārdu un uzvārdu, viņam nav nekā slēpjama, ar viņu sarunāties ir bauda. Nesalasāmi paraksti rāda, ka cilvēks nevēlas sevi atklāt.

Datorlaikmetā nekas nav mainījies, rokraksts tāpat atklāj raksturu. Reizēm cilvēki kautrējas par to, domā, ka tas ir neglīts, un raksta drukātiem burtiem. Tā viņi parāda, ka uzcēluši sev apkārt papildus sētu, vēl vienu barjeru.

Ja šķiet, ka rokraksts mainās dienu no dienas, tas ir normāli – apmēram desmitā daļa iezīmju stāsta par tā brīža garastāvokli. Pārējās iezīmes nemainās, ir tādas, kuras pat zinot ir ļoti grūti uzzīmēt.

Darba kolektīvs – tā ir cilvēku grupa, kurus vieno kaut kas kopējs. Arī šo cilvēku rokrakstos ir iezīmes, kas tos apvieno. Dažādos kolektīvos vienādo iezīmju kopa atšķiras. Tas tā ir ne tikai darbā, bet arī citās grupās, kas turas kopā ilgi.

Ir tāds ieradums uzskatīt kādu rakstura īpašību par labu, kādu citu par sliktu. Patiesībā nav ne labu, ne sliktu īpašību. Piemēram, domāšanas ātrums. It kā ātri domāt ir labi, bet lēni domāt ir slikti. Pirmkārt, domāšanas ātrums nav saistīts ar kvalitāti. Otrkārt, ātri domājošie ir nepacietīgi, viņi nespēj radīt mākslas darbus, kur nepieciešama milzīga pacietība.

Ir īpašības, kas cilvēkam vairāk palīdz, un ir īpašības, kas traucē dzīvot. Glīts rokraksts nenozīmē, ka cilvēks ir "labs". Glīts rokraksts norāda, ka cilvēkam ir svarīgi, lai viņu saprot. Tā saucamais daktera rokraksts ir norāde uz to, ka cilvēkam nav īpaši svarīgi, vai viņu saprot pareizi. Tātad nav svarīgi rakstīt glīti, kā māca glītrakstīšanā, bet zīmēt burtus tā, lai tie veicina izaugsmi un attīstību.

80% cilvēku sevi nenovērtē, necenšas sasniegt ievērības cienīgus rezultātus.

Rokraksts ir smadzeņu raksts. Piemēram, kardiogrammu zīmē aparāts. Mēs ar savu roku zīmējam to, kas ir mūsu raksturā. Un mēs neapzināti uztveram šo smalko informāciju. Grafologs ir tik vien kā iemācījies to nosaukt vārdos.

Ja mēs ar savu roku zīmējam savu raksturu, mēs apzināti caur to pašu roku varam raksturu izmainīt. Šo procesu sauc par grafoterapiju. Ja mēs apzināti izvēlamies zīmēt kādu burtu savādāk un darām to pietiekami ilgi, mēs sajūtam izmaiņas dzīves uztverē, domāšanā un savā ikdienas rīcībā. Tas patiešām strādā.

"Grafoterapija" asociējas ar ārstēšanos, tādēļ cilvēki izdomā skanīgākus nosaukumus, piemēram, grafojoga. Indijā tiek piedāvāts šāds pakalpojums. Pēc reklāmas spriežot, tā apvieno grafoterapiju, ajurvēdas zinības un jogu mūsdienu izpratnē. Sola izārstēt visu, ne mazāk.

Rokraksta veidošana bērniem darbojas kā tieša audzināšanas metode. Mēs nenovērtējam pareizas burtu zīmēšanas spēku.

Protams, patiesi labas lietas ir dārgas. Pat ļoti dārgas. Mēs nevaram vienā mirklī atcelt to, ko esam veicinājuši un kopuši gadu desmitiem. Grafoterapija ir kā nezāļu galotņu nopļaušana. Jā, izveidojas skaists mauriņš, taču nezāles ataug. Patiesais darbs ar savu raksturu ir ilgs un smags, veicams regulāri, katru dienu. Grafoterapija dod ieskatu skaistajā nākotnē, tā dod stimulu pieķerties pie darba ar sevi.

Vēlos nomierināt visus – mums ikvienam, ikvienam ir traucējošas rakstura īpašības. Tās ir kā velniņi, kas ir ieperinājušies mūsos un dzīvo jau ilgi, ilgi, ir labi iekārtojušies un negrasās mūs pamest. Kad mēs sev vaicājam: "Vai man ir problēmas?", šie velniņi visi korī skaļi sauc: "Nav nekādu problēmu, viss ir kārtībā!"

Psiholoģijas zinātnes, tai skaitā grafoloģija ļauj ieraudzīt savus velniņus un nosauc tos vārdos, kas viņiem ļoti nepatīk, viņi tam pretojas visiem spēkiem, un dažiem izdodas mūs apmānīt un radīt rožainu ilūziju, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Tad, kad mēs tos ieraugām visā krāšņumā, mēs saprotam, ka tālāk tā vairs nevar.

Interesanti, ka apkārtējie no malas mūsu velniņus ļoti labi redz. Paši tuvākie tos redz vislabāk. Viņi visu laiku mums par tiem atgādina un tā vai citādi liek pie sevis strādāt.

Grafologs spēj norādīt uz tā saucamajām kriminālajām tendencēm. Tie ir velniņi, kas ir stiprāki par mūsu gribu un liek mums sastrādāt nepatīkamas lietas. Nereti cilvēka godīgums ir tieši atkarīgs no tā, cik stingri viņu uzrauga. Taču tas nenozīmē, ka, ieraugot vienu slikto iezīmi, ir jāskandina lielais zvans. Pēc vienas iezīmes nedrīkst spriest, ir jāskatās, kādas iezīmes to pastiprina un kādas to mīkstina. Ja rokrakstā ir nedaudz "sarkano karodziņu" un daudz paškontroles, tas drīzāk norāda uz godīgu pilsoni, nevis kaitnieku.

Pie grafologa un vispār pie jebkura speciālista labāk ir griezties ar konkrētu problēmu, ar konkrētu vēlmi labot situāciju. Grafoloģija parasti tiek uztverta kā kaut kas izklaidējošs, noslēpumains, pievelkošs. Tā tas ir aizgājis tautā. Rokraksta analīze ir tāda pati analīze kā, piemēram, asinsaina vai kardiogramma. Cilvēks to nespēj izlasīt, un, ja spēj, parasti saprot nepareizi. Ne velti ārsti mācās daudzus jo daudzus gadus, līdz viņiem ļauj palīdzēt cilvēkiem. Tāpat grafologam pēc idejas būtu jādod konkrēts risinājums konkrētam cilvēkam konkrētai problēmai, pamatojoties uz iegūto rokraksta analīzi.

Ja vēlamies uzsākt kaut ko jaunu vai kaut ko mainīt, noteikti vajag aprunāties ar speciālistiem attiecīgajā jomā. Apstaigājot vairākus profesionāļus, mums rodas skaidra aina par to, kā mūsu vēlamais izskatās realitātē, kā to dara, kādas ir stadijas, kādi blakus efekti un īpatnības, kādi knifi, no kā jāuzmanās, kā darīt labāk, ātrāk un efektīvāk. Tad mēs skaidri redzam, uz ko ejam, skaidri apzināmies savu izvēli un paredzamo ceļu. Mūsu šodienas nelaime ir pārlieks patstāvīgums, kad mēs gribam paši būt gudri. Rezultātā mēs veicam eksperimentu ar savu dzīvi. Dzīve ir paredzēta attīstībai, nevis eksperimentiem. Nav laika to izniekot, laika tik tikko pietiek to pareizi nodzīvot, tā, lai būtu patiess gandarījums.

Grafologi joko

– Ko grafologs teica par tavu parakstu?
– Ka es esot ļauns un agresīvs.
– Un ko tu?
– Sadevu viņam par melošanu!

– Paskatījāties, kolēģi? Kā patika?
– Jā, tas tik ir rokraksts!
– Kā tad, viss ir vienkārši brīnišķīgi! Kāds ātrums, kāda kustība!
– Jūtama stingra roka.
– Jā, kaut dažas pazīmes liecina bērnišķīgu izlutinātību…
– Drīzāk tas ir jaunības bravūra, emocionalitāte. Kopumā viss ir lietišķi, gan stratēģiski, gan taktiski pareizi.
– Piekrītu, jūtams stils. Taču tas ir dzīvs. Kāda improvizācija! Kādas vieglas pārejas starp zonām!
– Jā. Un vidējā zonā precizitāte…
– Harmonija it visā, es teiktu tā. Un pie tā – tāds spiediens! Caururbjošs spēks!
– Jāatzīst, uz beigām parādījās nogurums, atslābums. Kā sekas – kļūdas…
– Taču ne ilgi. Gribasspēks visu salika savās vietās. Tāda enerģija!
– Jā, vēlme uzvarēt dara brīnumus. Pēc visiem rādītājiem bija labākie. Panākumi ir pelnīti! Gaidām savas futbola komandas nākamās uzvaras!

Stāsta, Balzaks esot aizrāvies ar grafoloģiju un tas kļuvis zināms sabiedrībai. Reiz pie jaunizceptā grafologa atnākusi sieviete, iedevusi skolnieka burtnīcu un palūgusi noteikt bērna nākotni pēc rokraksta.
Balzaks, saraucis uzacis, ilgi un uzmanīgi izskatījis rakstīto un beigās teicis:
– Bērns, kas rakstījis šo, ir nemierīgs, aprobežots un neko labu no viņa nevar sagaidīt.
Sieviete pasmaidījusi:
– Ak, dārgais Balzak, kā tad jūs neatpazināt savu skolas burtnīcu?

Fragments no konofilmas "Brauca tramvajā Ilfs un Petrovs"

Liriska vēstule grafologam

 

Panākumu burti veiksminiekiem
© Kārlis Šulcs 2006-2014. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 28.05.2010. Atsauksmes sūtīt autoram.