Rokraksta analīze

 Sākums | Par analīzi | Panākumi | Apmācība | Resursi | Kontakti | Atsauksmes

Patika strīdēties

Grafoloģijas rokasgrāmatā ir aprakstīta iezīme "patika strīdēties". Tā ir kā maza astīte, aiz kuras pavelkot, iznāk ārā milzīgs nezvērs ar ragiem un nagiem. Kurš gribēja uzzināt vairāk par sevi? Tūlīt uzzināsim!

Lepnības pazīme

Apsolītais šausmīgais zvērs ir lepnība. Tieksme strīdēties ir lepnības pazīme.

Ir 3 konceptuāli apziņas veidi:

1. Cilvēks stāda sevi pirmajā vietā. Es – etalons. Tas, kā es domāju, ir pareizi, viss pārējais ir muļķības.

Tā nav nemaz tik reta parādība. Parasti cilvēks uzskata, ka tas, kā viņš domā, ir pareizā dzīves uztvere.

2. Cilvēks principā ir gatavs pieņemt, ka eksistē dažādība. Ka ne tikai viņš viens domā pareizi, bet ir arī citi, kas domā pareizi. Tas atnāk dzīves gaitā, kad viņš atklāj, ka viņa ideālā domāšana nepalīdz risināt problēmas. Kā var ideāli domāt un nevarēt kļūt par miljonāru? Ja esmu tāds pareizs, kur mana laime? Vai vismaz nauda?

Etalonam būt nav viegli, tādēļ labāk prasīt padomu. Cilvēks aug un pieņem, ka ir gudrāki par viņu, bet ne visi. Tā ir praktiska pieeja.

3. Katrs ir ar kaut ko labāks par mani. Tā ir pareiza pasaules uztvere. Harmoniska. Lēnprātīga.

Lepnība ir pretošanās laimei, kas atnāk mūsu dzīvē. Ir moderni uzskatīt, ka mēs paši varam to atrast, iegūt, panākt un tādēļ neesam gatavi to vienkārši pieņemt. Izejot šos 3 attīstības posmus, mēs pārstājam pretoties savai laimei.

Pieņemt visus kā sev līdzīgus – tā ir lepnība. Piemēram, taurenis skaisti lidinās. Pamēģiniet palidināties tāpat! Nu labi, vismaz kā vārna! Akmens mierīgi guļ vienā vietā un nesatraucas, bet mēs nemierīgi skraidām apkārt. Tas neuztraucas, kad tam uzkāpj virsū, savukārt mēs gan ļoti uztraucamies, kad mūs kaut mazliet aizskar.

Kad mēs mērām savas rakstura īpašības, to sauc par lepnību. Katrs mēģinājums pašam noskaidrot savu "labumu" vai "sliktumu" parasti noved pie viena rezultāta – acīmredzami visi mani rādītāji labāki nekā citiem. Nu vai vismaz ne sliktāki. Kā es varu būt sliktāks par citiem? Tas nav iespējams!

Pieņemt ikvienu kā ar kaut ko labāku par mani – tā nav pazemināta pašvērtība, tā ir patiesība. Ja mēs nepieņemam, ka visi ar kaut ko labāki par mums, lepnība mūsos ir.

Apspriešana ir sevis pacelšana augstākā līmenī. Mums uz to nav tiesību, ar ko gan mēs būtu labāki? Ir tāds visiem labi zināms princips: tas, kurš patiešām saprot, ar ko viņš nodarbojas, klusē par to, jo apzinās, ka viņa darba rezultāti ir tālu no pilnības. Savukārt tas, kurš nesaprot, visiem lielās, kāds viņš ir zinošs, varošs, spējīgs un visādi citādi labs. Tāpat te ir vietā atcerēties, ka kritizējot citu cilvēku sliktās īpašības, mēs tās uzņemam sevī. Labāk slavēt citus – tas viņiem ir patīkami un mēs kā blakusefektu iegūstam šīs īpašības sev.

Lēnprātība – pretstats lepnībai

Pacietība un cenšanās citus izprast norāda, ka attīstās pretēja īpašība – samierināšanās jeb lēnprātība. Attīstot to, mēs kļūstam draudzīgi pret visiem. Izrādās, ka ar katru ir par ko parunāt. Ļaudis visvairāk neieredz tos, kas pamāca un uzspiež savu viedokli. Taču paši pamācīt visi ir priecīgi un ar atzinību novērtē ikvienu, kas viņus uzklausa. No katra ir ko pamācīties. Ja mācāmies no katra un visiem, mēs strauji progresējam.

Cik daudz mēs pieņemam dzīvi kā skolotāju, tik efektīva ir mūsu attīstība. Ja uzskatām, ka pasaulē ir tikai viens skolotājs, tad mēs pieņemam tikai vienu sešmiljardo daļu. Ja mēs pieņemam visu pasauli – un visa pasaule ļoti grib mums kaut ko iemācīt, visiem ir kāda pieredze – tad efektivitāte ir pavisam cita.

Pazemīgs cilvēks pateicas par iespēju mācīties. Lepns cilvēks ir neefektīvs savā attīstībā, nespējīgs gūt labumu no acīmredzami audzinošām situācijām. Viņam tās ir krīzes, nepatikšanas. Viņš sāk ar tām cīnīties, kaujas ar skolotājiem.

Negatīva mācība arī ir mums vajadzīga mācība, jo (diemžēl) no negatīvām mēs mācāmies labāk nekā no pozitīvām.

Strīdīgums un taisnība

Strīdi ikvienam saistās ar taisnības pierādīšanu. Vēlos nomierināt – nav tādas lietas kā taisnība un vienīgā, pareizā patiesība.

Mērķi var sasniegt pa dažādiem ceļiem, pat pilnīgi pretējiem. Nav jēgas strīdēties par ceļa izvēli. Galvenais ir saprast mērķa noderīgumu, kādēļ mums tas ir vajadzīgs, cik tas mums ir svētīgs, kā tas palīdz mums attīstīties. Noderīgums, pareizums, taisnība tiek noteikta ar jautājumu "Kādēļ?". Zagt nav pareizi, vienalga, cik viltīgā un neatklājamā veidā tas tiks darīts. Šāds mērķis neatbilst morālei.

Kamēr meklējam pareizību savos lēmumos, tas ir veltīgi. Nav svarīgi, pa kādu ceļu mēs ejam. Ja mēs zinām, kādēļ turp ejam, mēs pa jebkuru ceļu aiziesim turp, kurp vajag.

Piemēram, ja ejam uz veikalu, bet nezinām, kādēļ. Kāds ir pareizais ceļš – cauri parkam vai uz otru pusi, vai pa taisno? Pat ja mēs nonākam veikalā, mēs vienalga nezinām, kādēļ.

Kad izpratne ir patiešām pareiza, kad tā saskan ar cilvēka dzīves mērķi, tad katrs ceļš kļūst pareizs. Pat ja iesim pavisam pretējā virzienā, mēs sasniegsim vajadzīgo efektu. Ja mēs pareizi saprotam savu uzdevumu, tad arī nepareiza rīcība būs mums noderīga. Tā būs kā mācībstunda.

Mēs neizvēlamies ceļu, mēs izvēlamies mērķi. Ceļš mums tiek dots tāds, lai pie mērķa mēs nonāktu attīrījušies. Ceļā uz pareizu mērķi mums būs jāiziet visi paredzētie pārbaudījumi. Vienalga, uz kuru pusi mēs ietu, pārbaudījumi būs visur tie paši. Ja mēs skaidri saprotam savas dzīves uzdevumu, mēs varam strādāt jebkuru darbu, dzīvot ar jebkuru dzīvesbiedru, dzīvot jebkurā vietā.

Nav tādas lietas kā saderība. Mēs visi esam dažādi, nesaderīgi. Taču, ja dzīves mērķi vienādi, mēs esam saderīgi.

Nobeigums

Tā no sīka ķebura rokrakstā esam nonākuši līdz dzīves mērķim. Šis ir tikai īss un konspektīvs apraksts. Gan par lepnību, gan par mērķiem, gan dzīves praktisko un filozofisko pusi varam uzzināt vēl ļoti, ļoti daudz. Sevis izzināšana nav izklaide, ne tuvu nē. Tā ir smags darbs mūža garumā. Lai mums katram pietiek spēka tikt galā ar to, ko mēs jau zinām!

Raksta sagatavošanai izmantotas V. Ruzova lekcijas.

 

Panākumu burti veiksminiekiem
© Kārlis Šulcs 2006-2014. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 16.05.2011. Atsauksmes sūtīt autoram.