Rokraksta analīze

 Sākums | Par analīzi | Panākumi | Apmācība | Resursi | Kontakti | Atsauksmes

Zinātniski pētnieciskais darbs par grafoloģiju

Ir 2009. gada sākums. Šai gadā es uz savas ādas izjūtu izglītības sistēmas ieviesto prasību vidusskolas skolēniem rakstīt zinātniski pētnieciskos darbus. Daudzi izvēlas grafoloģijas tēmu. Pie manis brauc ciemos uz intervijām. Katram atbraukušajam tiek mana grāmatiņa. Es palīdzu ar rokrakstu izprašanu – pielaboju skolēnu atsūtītās, pašu gatavotās rokrakstu analīzes. Tas viss notiek par velti. Galvenais, ka ir interese, no tās rodas dziļāks priekšstats par cilvēku, un tā ir absolūta nepieciešamība laimīgai dzīvei.

Raksts tapis ar domu palīdzēt skolēniem rokrakstu analīzes zinātnes izpratnei. Visu rakstā doto informāciju drīkst brīvi kopēt un izmantot.

Grafoloģijai ir trīs lieli virzieni – integratīvā, holistiskā un simboliskā.

Simboliskā grafoloģija meklē simbolus rokrakstā. Zināmā mērā tai ir saistība ar psiholoģijas testiem, kas pēc zīmējumiem izdara secinājumus.

Holistiskā grafoloģija ir stipro intuitīva pieeja rokrakstu pētīšanai. Brenstona un Plauža grāmatas, kas ir pieejamas latviešu valodā, stāsta par holistisko virzienu. Zinātne par intuitīvu pieeju viebjas, to neatzīst. Lai šo pieeju varētu veiksmīgi izmantot praksē, ir jāiziet pamatīgs apmācības kurss ar ilgu trenēšanos vairāku gadu garumā. Tādēļ iesācēji, pētot rokrakstus pēc šīm grāmatām, pielaiž daudz kļūdu, rezultāti sanāk nepārliecinoši un secinājumi ir kritiski. Tādas lietas kā rokraksta ātrumu, slīpumu un ritmu pēc grāmatu aprakstiem es neesmu spējis izprast.

Integratīvā grafoloģija piedāvā zinātniskāku pieeju. Ar statistikas metodēm ir noskaidrota daudzu ar pildspalvu vilktu līniju atbilstība noteiktām īpatnībām cilvēka raksturā, tā ir pamatota ar citām psiholoģijas metodēm.

Zinātniskajā literatūrā ir daudz iebildumu pret grafoloģiju, taču nav norādīts, kura pieeja ir izmantota. Akadēmiskā zinātne grafoloģiju nepieņem. Simtprocentīgi korekti eksperimenti grafoloģijas patiesuma pierādīšanai nav veikti. Taču prakse rāda, ka rokraksta analīze dod rezultātu ar lielu ticamības pakāpi. Es pats esmu klausījies atsauksmes par 90% un lielāku atbilstību pētītā cilvēka raksturam.

Integratīvā grafoloģija, ar ko es nodarbojos, sāk rokraksta izpēti ar emocionālās atsaucības noteikšanu. To nosaka mērot rokraksta slīpumu. Slīpumu mēra tām līnijām, kas vienā vilcienā veic 3 virziena maiņas – sākumā veic kustību uz leju, netālu no intuitīvās pamatlīnijas maina virzienu uz augšu (te atliek pirmo pamatlīnijas punktu), veic kustību uz augšu, maina virzienu uz leju (te atliekam augšējo punktu), veic kustību uz leju un intuitīvās pamatlīnijas tuvumā maina virzienu uz augšu (te atliek otro pamatlīnijas punktu). Caur abiem pamatlīnijas punktiem novelk konkrētā rokraksta vilciena pamatlīniju. Caur pirmo pamatlīnijas punktu un augšējo punktu novelk leņķa līniju. Iegūtais leņķis norāda cilvēka emocionālo atsaucību līnijas vilkšanas brīdī – cik viņš bijis gatavs izrādīt savas jūtas. Šādus leņķus zīmē visām līnijām rokraksta paraugā, kurām tas ir iespējams. Tad saskaita kopā visus iegūtos leņķus un spriež par cilvēka vidējo emocionālo atsaucību. Ērtībai leņķi iedalīti 6 daļās, katrai daļai ir savs raksturojums. Parasti viena daļa rokrakstā parādās izteikti vairāk, tā tad ir tā emocionālā atsaucība, uz kuru balsta pārējos secinājumus.

Noteikti jāņem vērā, ka rokraksta slīpums ir ļoti mānīgs, tas obligāti ir jāmēra un jāskaita, izmantot acumēru var atļauties tikai pēc ilgas prakses. Ja nav pieredzes slīpuma mērīšanā, labāk šo iezīmi vispār neaplūkot. Skolēna zinātniskajam darbam pilnīgi pietiek ar citām lietām, ko var atrast rokrakstā.

Nākamais solis – noskaidro emociju stiprumu. Tas izpaužas kā pildspalvas spiediens uz papīru.

Pēc tam ķeras klāt pārējām iezīmēm – domāšanas ātrumam un īpatnībām, komunikācijas īpatnībām, fiziskajai sfērai un garīgajai sfērai, un daudzām citām lietām, ko var atrast rokrakstā. Zinātniski pareizi ir saskaitīt katras iezīmes parādīšanos rokrakstā un, ja iespējams, saskaitīt visas šīs iezīmes iespējamās parādīšanās vietas. Pēc šo divu skaitļu attiecības spriež par attiecīgās iezīmes īpatsvaru cilvēka raksturā.

Manā grāmatiņā, kā arī ar manu līdzdalību tapušajos rakstos ir uzzīmētas 100% pareizas iezīmes. Daudzi jo daudzi grafologi tās ir pētījuši un vienojušies par to nozīmi. Ja šāda iezīme rokrakstā atrodama 75% un vairāk gadījumu, var droši teikt, ka attiecīgā rakstura iezīme cilvēkam piemīt.

Bez šīm aptuveni 50 ļoti pareizajām iezīmēm ir milzum daudz citu iezīmju, kas uz kaut ko norāda, un tām ir jāmeklē pierādījumi – citas iezīmes, kas atbalsta vai noraida pieņēmumu. Grafologa darbs (zinātniski pareizi – pēc vairākkārtējas burtiņu pārskaitīšanas) ir salikt kopā iegūtās iezīmes un to īpatsvara novērtējumus, tā radot rakstītāja tēlu, viņa stiprās un vājās puses, viņa iespējamo rīcību dažādās dzīves situācijās, norādes uz viņa talantiem, vērtībām un uzskatiem.

Tik tālu tīrā grafoloģija. Zinātniski pētnieciskais darbs prasa kādus pierādījumus un tas nozīmē darbu ar cilvēkiem. Manuprāt, pilnīgi pietiek ar 5-10 rokrakstu paraugu izpēti. Var savākt pilnīgi jebkādus, vēlams, pašus neglītākos rokrakstus. Tad izpēta tos un domā, kā no tā visa uztaisīt kaut ko zinātnei līdzīgu.

Liels klupšanas akmens ir rakstura iezīmju noskaidrošana ar citiem paņēmieniem. Zinātniski pareizi būtu pētīt ar citām, akadēmiski atzītām psiholoģijas metodēm. Šajā gadījumā tas neder – pārāk gudri un sarežģīti, tādēļ jāaprobežojas ar subjektīvu pieeju. Šeit sākas problēma – cilvēki nav gatavi kuram katram izpaust savu īsto būtību. Rokrakstā tā parādās, bet kā izdarīt tā, lai cilvēks piekristu tam, kas atklājas?

Nav vērts cilvēkiem vaicāt par viņu zemo pašcieņu, melīgumu, par draugu trūkumu. Sabiedrībā šīs lietas tiek uzskatītas par sliktām un neviens negribēs atzīties, ka viņam kaut kas tāds piemīt. Labāk vaicāt par kaut ko neitrālu, piemēram, vēlēšanos izcelties, tiešumu, uzņēmību un neatlaidību, patstāvīgumu, tieksmi pastrīdēties, piesardzību, koncentrēšanās spēju, optimismu.

Ja tā ir saruna, jāpanāk, lai cilvēks patiešām uzticas, citādi rezultātu nebūs vai tie būs apšaubāmi. Ieteikums te ir runāt nevis par pašām iezīmēm, bet par rīcību, kurā iezīme atspoguļojas. Var aprakstīt iedomātu ainu un pavaicāt, kā cilvēks tajā rīkosies. Šāda netieša uzvedināšana palīdz rast kontaktu un sarunas gaitā radīt atklātības gaisotni. Patiesībā tas ir reāls, praktisks grafoloģijas pielietojums – radīt uzticības pilnu gaisotni sarunā. Ja vēl sarunu uztur ar kopējo domu – lai cilvēks palīdz skolēnam izprast rokrakstu noslēpumus – tad būs ne vien veiksmīgi rezultāti pētnieciskajam darbam, bet arī izveidotas un uzlabotas attiecības.

Ļoti izteiksmīgi par cilvēku runā viņa izturēšanās, valoda un darbi. Ja ir iemaņas vai dabas dota spēja „redzēt cauri”, tā var kalpot par pietiekamu pamatu skolas zinātniskajam darbam.

Formāla un vienkārša metode ir aptauja. Uztaisa anketu, kurā tikai jāsaliek ķeksīši, un uz priekšu. Rezultātu tabulas un diagrammas izskatīsies ļoti zinātniski, praktiskas jēgas gan tur būs pamaz. Bet darbam pilnīgi pietiekami.

Ģimenes cilvēku un sevis paša vērtējumu labāk neizmantot – ir daudz iemeslu, kādēļ šie rezultāti būs nepareizi.

Atliek vēl to visu uzrakstīt, uzzīmēt iespējami vairāk tabulu un grafiku, un zinātniski pētnieciskais darbs ir gatavs!

Ticiet man, zinātniskais darbs, eksāmeni, bakalaura un maģistra darbi ir dzīves sīkumi. Galvenais ir savu pētījumu laikā izveidot labas attiecības. Simts draugi palīdz atrisināt visu, simts lati – gandrīz neko. Zināšanas par rokraksta analīzi ikvienam dod dziļu ieskatu cilvēka būtībā. Izmantojiet to uzticības pilnas sarunas raisīšanai, ieklausieties otrā, tā izraisot cieņu un draudzību! Zinātne tikai tad ir ko vērta, kad tā noder panākumu un laimes vairošanai sev un visapkārt.

Kārlis Šulcs

P.S. Vēl var noderēt informācija wikipēdijā (arī angliski) un gabaliņš no kādas intervijas.

Kas izmanto grafologa pakalpojumus?

Pārsvarā cilvēki, kas vēlas uzzināt kaut ko par sevi. Visinteresantākais katram taču ir viņš pats! Esmu taisījis kāzu dāvanas jaunajiem pāriem - viņu saderības analīzi. Teambuildinga pasākumā esmu devis dalībnieku raksturojumus kā papildmateriālu. Ir bijuši vairāki izklaides pasākumi. Taču man visinteresantākais tajā visā ir cilvēku interese par sevis attīstību, par virzību tālāk.

Kādā jomā var noderēt grafoloģijas zinātne?

Iespējamo jomu uzskaitījums ir lapā mansrokraksts.lv/buj.htm
pie jautājuma „Kas izmanto rokraksta analīzi?”

Reāli esmu palīdzējis cilvēkiem darbā ar sevi - izprast un rast ceļu uz harmoniju. Tas nedod tūlītēju ekonomisku rezultātu, tas ir darbs kopēja dzīves līmeņa uzlabošanā.

Šīs zinības attīstība Latvijā.

Ja godīgi, nekas īpašs nenotiek. Ir tapuši vairāki raksti žurnālos. Ir lapa internetā, kas informē cilvēkus par grafoloģiju un tās iespējām.

Rokraksti datorizācijas laikmetā (mūsdienās). Vai tādēļ grafoloģiju var uzskatīt par "izmirstošu" profesiju?

Rokraksts ir smadzeņu raksts, to neietekmē tas, ka ar roku vairs netiek rakstīts. Neglīts rokraksts, kas it kā veidojas no datora lietošanas ikdienā, liecina par to, ka cilvēki nevēlas komunicēt, nevēlas tikt saprasti, vēlas dzīvot savu atsevišķu dzīvi. Skumji, bet fakts. Datori novienkāršo attiecības līdz nepatīkami zemam līmenim.

Grafoloģija kā zināšanas par rokraksta ietekmi uz lasītāju paiks vienmēr, pat tad, kad rokraksts tiks izmantots kā ekstra reklāmās un apsveikumos.

Vai Jūsu grafologa pieredzē ir bijuši kādi interesanti gadījumi?

Ir gadījies analizēt priekšnieka švīkājumus sapulces laikā. No šīs darbinieču nočieptās lapas ir tapusi pārsteiguma dāvana priekšniekam. Par sekām gan neesmu informēts

P.P.S. Tipiska pieeja ZPD ir pētīt rokrakstus plašā frontē (izmantojot pēc iespējas vairāk iezīmju) un analizēt rezultātus. Vai dažos mēnešos var iegūt vērā ņemamus rezultātus nozarē, kuru gadu desmitiem ir pētījuši lieli zinātnieki? Zinātne prasa stingru metodikas ievērošanu, kas savukārt prasa milzum daudz laika. Tādēl iesaku pētīt lietas, kurām ir iespējami maz zemūdens akmeņu. Viena tāda ir optimisms/pesimisms jeb labs vai slikts garastāvoklis, kas izpaužas rakstīto līniju slīpumā uz augšu vai leju. Sarunājiet ar kādu skolotāju, ka vēlaties redzēt, kā skolnieki raksta. Skolotāji ir atsaucīgi, turklāt, ja viņiem nekas nav jādara, tad vēl jo vairāk. Iedodiet skolotājam baltas A4 lapas pirms stundas un pēc stundas veikli izskatiet aprakstītās. Ja redzat stabilu tendenci rakstīt slīpi uz augšu, pavaicājiet skolotājam - kāds garastāvoklis bija šim skolniekam? Šādi iegūsiet daudz ticamu rezultātu savam pētījumam.

P.P.P.S. Tipisko darbu par rokraksta pētīšanu jau ir gana daudz, ir vērts padomāt par ko citu. Piemēram, par to, kādēļ par graofloģiju ir dalīti viedokļi. Tieši zinātniskajam darbam būtu labi papētīt akadēmiskās zinātnes viedokli. Konkrētāk - iedziļināties kāda zinātnieka biogrāfijā, uzzināt viņa uzskatus, kādu zinātnes virzienu viņš ir izvēlējies, kā nokļuvis grafoloģijas tuvumā, kādi motīvi viņu vedinājuši par to izteikties, kādus pētījumus veicis, kādus konkrētus argumentus viņš izmanto. Šāds darbs būtu balstīts uz rakstiem, būtu maz kur piesieties. Turklāt mazliet neparasts piegājiens zinātnes apguvei. Arī svešvalodu skolotāji būtu priecīgi.

 

Panākumu burti veiksminiekiem
© Kārlis Šulcs 2006-2014. Visas tiesības aizsargātas.
Jaunākie labojumi 25.02.2010. Atsauksmes sūtīt autoram.